Viens no argumentiem pret nāvessodu ir iespējamās tiesu kļūdas, piespriežot augstāko soda mēru. Šeit jāatceras, ka tiesa spriedumu nosaka, vadoties no tādiem kritērijiem kā apsūdzētā personība, notikuma apstākļi, pierādījumu kvalitāte utt. „Sakarā ar to, ka tiesa sodu piespriež konkrētai personai, ir jāņem vērā arī tās personība un tātad jānodrošina soda individualizācija.” Jāpiezīmē, ka nāvessodu praksē piemēro tikai recidīvos gadījumos, kad noziedznieks atkārto savus smagos noziegumus. Bez tam spriedumu var vairākas reizes pārsūdzēt augstākās tiesu instancēs. Uzskatu, ka ņemot vērā visus uzskatītos aspektus, tiesu kļūdas, piespriežot nāvessodu, ir izslēgtas.
Manuprāt, argumenti pret nāvessodu ir visai deklaratīvi un apstrīdami. Turklāt šaubos, vai ir vietā moralizēšana par nāvessoda ētiskumu patreizējā ekonomiskajā situācijā. Kamēr sabiedrība spiesta pakļauties ekonomiskās krīzes diktētajiem noteikumiem, necilvēcīgajam noziedzniekam, sēžot cietumā, jebkurā brīdī ir tiesības atsaukties uz savām cilvēktiesībām. Arnis Buka min, ka „cilvēktiesības ir jānopelna - vai mēs pārāk viegli tās nepiedēvējam tiem, kas varbūt nemaz nav pelnījuši, lai viņus varētu uzskatīt par cilvēkiem?”
Saskaņā ar Baznīcas tradicionālo mācību - gadījumos, kad pilnīgi noskaidrots, kas ir vainīgais un kāda ir viņa atbildība, ir pieļaujama nāvessoda piespriešana, ja tas ir vienīgais iespējamais ceļš, kā sekmīgi nosargāt cilvēku dzīvības no netaisnīga agresora. Tātad pat baznīca piekrīt, ka nāvessods ir vienīgais veids, kā sabiedrībai atbrīvoties no to apdraudoša indivīda.
Argumenti par nāvessodu:
- nāvessods vispilnīgāk iemieso sevī vissmagākā nozieguma vainas izpirkšanas principu;
- nāvessods nodrošina to, ka noziedznieks nevarēs turpināt noziegumus, - tas atbrīvo sabiedrību no to apdraudoša indivīda.
…
