Spēle, meli un komandu sazvērestības

Gandrīz četrus gadsimtus atpakaļ angļu filozofs Frensiss Bēkons uzrakstīja šādu atziņu: „Meliem ir piekrišana ne tikai tāpēc, ka cilvēki uzņemas grūtības un nopūlas, meklējot patiesību, un ne tikai tāpēc, ka tad, kad patiesība atrasta, tā iespaido cilvēku domas, bet arī tāpēc, ka pastāv dabiska, kaut arī samaitāta patika pret pašiem meliem.”1.

Nekas taču nav mainījies, vai ne? Joprojām mums patīk uzzināt to, ko mēs vēlētos uzzināt, sadzirdēt to, kas tīkams ausīm; ar vislielāko pārliecību noticēt, ka jaunais Fairy izgaisinās visus trauku traipus, jo vecais (kurš gan pirms neilga laika tika reklamēts itin tāpat) to nu nekādi nespēj. Domājat, šie meli notiek tikai TV reklāmās?…