Pasaules politika ir viena no politikas zinātņu sastāvdaļām, un tās uzmanības centrā ir starptautiskie notikumi. Pasaules politika sniedz atbildes uz jautājumiem : kāda ir cilvēka vieta mūsdienu psaulē? Kāda ir valstu loma un to uzvedības modeļi? Kādu motīvu vadītas, valdības, politiķi un politiskās partijas pieņem visdažādākos lēmumus, un kāda ir to ietekme uz cilvēkiem, valstīm, reģioniem un pat pasauli kopumā?
Visbiežāk lietotais jēdziens, lai apzīmētu notikumus pasaulē, ir starptautiskās attiecības. Tā nozīme ir – “starp tautām” pastāvošas attiecības. Satrptautiskās attiecības vislabāk ir saskatāmas tādās jomās kā ekonomika, tiesības, politika, diplomātija.
Savukārt starptautiskā politka apzīmē starptautisko attiecību kopumu politikas jomā. Pēdējās desmitgades politiskie notikumi ir pierādījuši, ka politiskajos procesos pieaug dažādu valstisku un nevalstisku organizāciju loma, par politisku parādību kļūst, piemēram, globālas problēmas – vides piesarņojums, kodolbruņojums, savtarpējā atkarība u. c. tādēļ pēdējā laikā arvien biežāk tiek izmantots jēdziens pasaules politika, lai uzsvērtu, ka starptautiskā politika ir kas vairāk nekā attiecīebas starp valstīm.
Starptautiskās sistēmas līmenis.
Starptautiskā sistēma ir tādu neatkarīgu politisku vienību kopums, kuri ir pastāvīga un noturīga mijiedarbībā. Starptautisko sistēmu mēs varētu iztēloties kā telpu, kurā pārvietojas liels skaits atomu, kuru darbību nosaka nevis fizikas likumi vai kād augstāka vara, bet pašu “atomu” vēlēšanās nesaskarties, lai izvairītos no bojāejas. Valdības trūkumu, bezvaldību, autoritātes neatzīšanu starptautiskā sistēma sauc par anarhiju, bet valstu tiekšanos uz zināmas sakārtotības un līdzsvara saglabāšanu – par kārtību. Pasaules politkas aktieri ļoti uzmanīgi vēro, lai netiktu izjauktas pastāvošās attiecības starp anarhiju un kārtību, jo pārāk liela anarhija var novest pie haosa, kariem un konfliktiem, bet pārāk liela kārtība – pie diktatūras.
Spēku līdzsvars.
Starptautiskās sistēmas darbošanos vislabāk palīdz izskaidrot spēku līdzsvars. Tomēr būtu jāšķir šī termina lietošanas nozīmes. Spēku līdzsvars darbojas pašvaldības, nacionālā un starptautiskā līmenī. Būtiskā atšķirība starp šiem līmeņiem ir tā, ka nacionālajā un pašvaldību sistēmā politiskās vienības nav autonomas, jo to darbību kontrolē parlaments, ministrijas un citas augstākas institūcijas. Starptautiskajā sistēmā pār valstīm nav centrālas virsvadības, ko kādreiz sauc par globālo valdību, tādēļ tām jānodarbojas ar pašregulāciju. Politiķiem jāuzņemas atbildība par to, kādu stratēģiju tie izvēlas un kādus lēmumus pieņem.
Spēku līdzsvars darbojas ka līdzeklis, lai uzturētu līdzsvaru starp anarhiju un kārtību. Tikai stabilas, spēcīgas un mobilas valstis var attīstīties, bet vājākām un atkarīgām šajā sistēmā jāiet bojā. Tādeļ arī haosa pārvarēšana un virzīšanas uz pasaules kārtību ir saistīta ar spēku līdzsvarošanas mehānismu. Spēku līdzsvaru mērķi ir katras valsts nacionālās drošības uzturēšana un pasaules sistēmas nosargāšana.
Spēku līdzsvara modeļi dažādos vēsturiskos posmos ir bijuši atšķirīgi un līdz ar to mainījusies arī vieta un loma starptautiskajā politikā.
…
