Aplūkojot starptautiskās organizācijas kā neatņemamu mūsdienu starptautiskās politikas sastāvdaļu, ir svarīgi saprast kādus faktorus determinē starptautiskās attiecības pašreizējā cilvēces attīstības vēsturiskajā posmā. Šodienai var izcelt visaptverošu “tieksmi lielākajam”, “globālākajam līmenim” visu starptautisko procesu komponentiem, kas visdažādāko iemeslu dēļ ietekmē starptautiskās politikas veidošanos. Šādas modernitātes tendences izraisa kompleksu konfliktu cēloņu un seku veidošanos, kuru skaits pēdējo 30 gadu laikā ir ievērojami pieaudzis globālajos mērogos.
Var izcelt virkni modernās starptautiskās politikas izaicinājumu, kas liek konsolidēties valstīm savā starpā, kā arī inkorporēt centienus, lai risinātu dienišķās mūsdienīgas problēmas. Šajā kontekstā var runāt par visdažādākajiem 21. gadsimta aspektiem, kā, piemēram, par aktuālo klimata pārmaiņu draudiem, gan par visu drošības nodrošināšanas, miera uzturēšanas problēmu kompleksu, kur starptautiskās kopienas prioritārie mērķi ir cīņa pret terorismu, migrācijas krīžu cēloņu un seku novēršana. Tādējādi moderno starptautisko politiku var uzskatīt par valstu mijiedarbības un mūsdienu realitātes transformēšanās simbiozi ar “tieksmi lielākajam” procesiem, kurā valstis turpina saglabāt savas intereses, attīstības vēlmi, tajā pašā laikā ir arvien vairāk globālu izaicinājumu, kas dažādā mērā ietekmē uz visām valstīm, liekot tām solidarizēties ap kopējām problēmām, kas noved pie dažāda veida starptautisku organizāciju radīšanas.