Stāsta "Bagāti radi" analīze

„Bagāti radi” (1886). Šis stāsts ir atmiņu tēlojums, kura centrā ir klusais, panesīgais kalpavīrs Andra tēvs. Andra tēvs gan ir saimnieka dēls, tomēr visu mūžu spiests iet par kalpu, jo pret vecāku un radu gribu apprecējis kalponi. Abi viņa dēli ir slimīgi, par tiem jārūpējas, un Andra tēvs bai­dās, ka viņam vecuma dienās būs jānomirst badā. Viena cerība tomēr ir - bagātie radi (četri brāļu dēli ir saimnieki). Tomēr šī cerība nepie­pildās. Kad Andra tēvs vairs nespēj strādāt, bagātie radi viņu nepieņem, izgādā tikai nabagmāju.
Andra tēvs ir krietns darbā un morāli skaidrs cilvēks. Viņš ir sirsnīgs pret bērniem un ar savu labo sirdi tā ietekmē bargo nabagmājas uzraugu Grumbu, ka to vairs pazīt nevar. Apsīšu Jēkabs sevišķi izceļ Andra tēva pacie­tību, pazemību. Par Andra tēva acīm teikts: „Cik viņās panesības, lēnī­bas, pieticības un miera! Nekad gan viņas nav nikni raudzījušās uz pasauli, uz cilvēkiem, lai pašam arī nezin cik grūti bijis.” Tādi cilvēki kā Andra tēvs veidojās ilgajā dzimtbūšanas jūgā un kristīgās morāles ietekmē un bija vajadzīgi ekspluatatoriem. Andra tēvs līdz ar Kaudzīšu radīto Ilzi latviešu literatūrā bija pirmie tā sauktie sirdsšķīstie )audis.…