1.Nodaļa
Uz austrumiem...
Sveiki! Mani sauc Emīlija, un man ir 16 gadi. Šajos 16 gados esmu pārdzīvojusi vairāk nekā mani vecāki. Vismaz es tā domāju. Viss sākās no niecīgās pārbraukšanas dzīvot no maza ciematiņa uz lielpilsētu.
Kad mēs atbraucām uz jauno dzīvesvietu, bija vakars. Mēs bijām nopirkuši nelielu trīs istabu dzīvokli ar logiem uz pagalma pusi. Vispirms, es uzmanību pievērsu pagalmam. Tas bija liels un vairāk līdzinājās parkam. Nesteidzoties, apskatīdami apkārtni, es un mani vecāki iegājām dzīvoklī. Dzīvoklis bija vienkārši lielisks. Tā kā es biju vienīgais bērns ģimenē, man tika atveltīta atsevišķa istaba, bet diemžēl mēs atbraucām vakarā un mēbeles nepaspējām ienest jaunajā dzīvesvietā. Tāpēc vajadzēja saklāt guļamvietu uz grīdas. Tā bija šausmīga nakts. Es biju viena pati savā jaunajā istabā. Man apkārt bija četras sienas, vienā no kurām bija logs, pārklāts ar palagu, lai mēness nespīdētu tieši sejā. Ilgi domādama par nākotni, es aizmigu.…