Stāvoklis Eiropā 1945.-1991.gadā un Aukstais karš starp PSRS un ASV

Skaidri saprotams, ka PSRS sabrukumu veicināja Mihaila Gorbačova veiktās pārmaiņas un novecojusī Padomju sistēma. Bieža problēma bija sadzīves preču deficīts un tautas mānīšana ar solījumiem, ka viņu dzīve ar katru dienu uzlabojās. Veiktās pārmaiņas Austrumeiropas valstīs veicināja nacionālo kustību aktivizēšanos, kuras vēlējās panākt neatkarību no Padomju savienības, līdz ar to radās vairāki domāšanu virzieni un komunisma partija zaudēja savu ietekmi. Kā ļoti spilgtu piemēru var minēt Poliju, jo tā bija pirmā Austrumeiropas valsts, kur par prezidentu kļuva opozīcijas partijas līderis Lehs Valensa.
Gorbačovs bija nonācis neapskaužamā situācijā un viņam uzticējās mazs skaits cilvēku. 1991. gada 5. septembrī Tautas deputātu kongress pieņēma likumu ar kuru pilnvaras atdeva suverēnajām republikām. 1991. gads bija kad Gorbačovs izdeva savu pēdējo dekrētu un tas paredzēja Padomju KGB sadalīt vairākās daļās un viņš kļuva par neesošas valsts līderi. Ļoti interesants fakts bija saistībā ar kosmonautu Sergeju Krikaļovu, kuru PSRS nosūtīja kosmosā 1991. gadā, bet viņam tur atrodoties PSRS bija beidzis pastāvēt un nebija pilnvaroto personu, kuras varētu palīdzēt kosmonautam atgriezties.
Austrumeiropā un Rietumeiropā bija pienākušas pārmaiņas, jo pēc atbruņošanās ofensīvas aizsākās runas par politiskas savienības izveidošanu un vēlāk pazuda pati Padomju savienība, Austrumeiropas valstis sadalījās un Rietumeiropā valstis apvienojās. Latvija neatkarību atjaunoja 1990. gada 4.maijā, kad to pieņēma Latvijas PSR Augstākā padome. Vairākas valstis ar laiku ieguva neatkarību un turpina pastāvēt vēl šodien, bet PSRS vietā izveidojās Krievija, kura turpina būt agresīva un provocē tās kaimiņvalstis. Teorētiski Krievija ir tā pati Padomju savienība, jo tās kodols ir saglabājies.

…