Neskatoties uz to, ka sievietes ķermenis tika izmantots baudas iegūšanai, sieviete šādu lomu apzinājās. Viņas zināja, ka viņām šajā ziņā nav nekādas teikšanas vai iebilšanas, tādējādi viņas ļāvās vīriešu cietsirdībai un, bieži vien, āri nežēlībai. Tomēr, lai cik ļauni nebūtu vīrieši, sievietes, kā emocionālas, būtnes iemīlējās, un sēroja un skuma par to, ka viņām ir liegta laimīga mīlestība, Viņām bija jāsamierinās ar salauztu sirdi un sava ķermeņa upurēšanu.
Spriežot pēc dzejoļa un pēc faktiem, kas saistīti ar sievietes lomu viduslaikos, var secināt, ka sieviete vienmēr ir bijusi pazemīgāka un viņai nebija lielas teikšanas par dažādiem notikumiem. Viņas kontrolēja vīrieši. Vēlākos gados, kad sievietes sāka ieredzēt un vairāk cienīt, viņas tika šķirotas pēc piederības dažādām kārtām un no dzimtas. Dižciltīgajām sievietēm bija lielāka brīvība, viņas varēja iegūt izglītību, nodarbojās ar smalkām izdarībām – dārgu audumu, izšuvumu izgatavošanu. Tomēr, neskatoties uz sievietes ķermeņa „izmantošanu” miesaskārām izdarībām, bija arī sievietes, kas kļuva par valdniecēm un spēcīgām sievietēm. Kā vispazīstamākā viduslaiku sieviete, bija Žanna d’Arka, kas bija Francijas nacionālā varone, kas atbrīvoja Franciju no burgundiešu un angļu iekarotājiem, tomēr viņa nokļuva angļu gūstā, kas viņu sadedzināja uz sārta, par iemeslu minot Bībelisko ģērbšanās likuma pārkāpumu.
Tagad vairs nav viduslaiki, tomēr vēl joprojām ir jūtama sieviešu diskriminācija dažādās darba sfērās un jomās. Nenoliedzami, sievietēm ir iespējama daudz lielāka brīvība, attiecībā uz izglītību un, protams, uz savu ķermeni, tomēr vēl šobaltdien ir tautas, kurās sieviete ir pakļauta vīrietim (Afganistāna). Lai arī sievietes ir daiļā dzimuma pārstāves, viņas ir spējīgas būt spēcīgas, neatlaidīgas un drosmīgas un pastāvēt pašas par saviem vārdiem un rīcību.
…
