Templis - tā nozīme Senajā Ēģiptē un Babilonā

Templis Senās Ēģiptes un Babilonas civilizācijās bija kas vairāk par vienkāršu kulta celtni. Tas ir izskaidrojams ar to, ka reliģija bija viena no svarīgākajām cilvēka dzīves sastāvdaļām Seno Austrumu pasaulē. Reliģija caurvija visu cilvēka dzīvi, jo dievi ietekmēja pilnīgi visas dzīves sfēras (valdniecība – dievu dāvana, upurēšana kā dievu labvēlības izlūgšanās visdažādākajos jautājumos, sākot ar saimnieciskiem un beidzot ar starptautiskajām attiecībām. Arī zinātne un māksla atradās dievu ietekmē, jo tās bija radījuši dievi – demiurgi ).
Senajā Ēģiptē templis bija viens no trijiem dominējošajiem būvju tipiem, kuri pārstāv sakrālo arhitektūru. Pārējie ir kapenes un pilis. Pilis arī nebija laicīgas celtnes.
Tempļi Senajā Ēģiptē tika uztverti kā vietas, kur mājoja dievi (dievu mājokļi). Tempļu būvniecība īpaši plaši izvērsās Jaunās valsts laikā ( 1551.-1074.g.p.m.ē.). Ēģiptes tempļiem ir bijusi kāda obligāta pirmsforma, kuru esot devis dievs (par to liecina kāds uzraksts uz Hora tempļa ).…