Nobeigumā redzams klasisks stāsts par mīlestības nodevību un atriebību, proti, Bils nogalina saimnieku, vēlāk pats tikdams nošauts. Ebija ir gan nelaimīga atraitne, gan zaudējusi mīļāko, viņai vairs nav neviena, izņemot Bila mazo māsu, par kuru viņai jārūpējas. Beigu kadros Linda satiek draudzeni, abas pastaigājas un apspriež dzīvi, meiteņu dialogs paspilgtina filmas beigas, līdz tām pakāpeniski aizvedot skatītāju.
Secinot, filma rada savu pasauli, kuru skatītājam jābauda ar acīm, tikpat labi, filmu varētu skatīties bez skaņas, jo tā ir kā mākslas darbs acīm. Tā uztverama ar savu tradicionāli stāstīto stāstu, taču veids, kādā tas tiek izstāstīts, lai arī vienkāršs, ir pārsteidzošs. Tiek atklāta dabas varenība, filmējot reālus, nesamākslotus dabas skatus. Galvenie varoņi respektē dabu, kura ir tiem apkārt, būdami patstāvīgi, tajā pat laikā savienoti ar zemi un dabu kopumā.
…