Termoelektrocentrāles darbības pamatprincipi un ietekme uz vidi

Sākotnēji gan Latvijā, gan citur pasaulē, 20. gadsimta sākumā, pārsvarā visas termo elektro centrāles kurināja ar akmeņoglēm vai šķidro kurināmo- naftu pārstrādājot ieguva solāreļļu vai dīzeļdegvielu, to dedzināja katlos un radīja siltumu. Vēlākajos gados, attīstoties jaunām tehnoloģijām, saprata, ka dedzinot akmeņogles, tiek radīts augsts gaisa piesārņojums, kas ir kaitīgs un izdaloties indīgajām vielām, noārda ozona slāni. Arī pārkraujot akmeņogles, tiek radīti putekļi, kas rada piesārņojumu un bojā apkārtējo vidi. Arvien vairāk cilvēkiem pavājinājās imūnsistēma, tie biežāk slimoja no radītā piesārņojuma, kā arī akmeņogļu ieguves veids izrādījās neizdevīgi dārgs. Tika izdomāti arvien vairāk kurināmo veidi, ar ko aizvietot akmeņogles, sāka izmantot mazāk vidi piesārņojošus kurināmos, kas ir gāze, nafta, koks, urāns u.c. [5]
Latvijā nevarēja iegūt ne dabasgāzi, ne naftu- tās bija eksporta vielas, kas nebija izdevīgas, jo izmaksāja dārgāk. Šeit sāka izmantot vietējo kurināmo- koku (malka, briketes, kūdra, šķelda u.c.) Igaunijā ir vietējais kurināmais - degslāneklis, kas ir līdzīgs akmeņoglēm, taču mazāk efektīvs. …