Tomēr Tiesa atzīst, ka tiesības uz izglītību, par spīti to nozīmīgumam, nav absolūtas un uz tām var attiekties ierobežojumi. Ja vien tas nekaitē tiesību būtībai, šādi ierobežojumi ir netieši atļauti, jo piekļuves tiesībām “pēc savas būtības ir nepieciešams valstisks regulējums”. Lai nodrošinātu, ka noteiktie ierobežojumi nemazina attiecīgās tiesības tik lielā mērā, lai tās zaudētu savu būtību un nebūtu izmantojamas, Tiesai ir jāpārliecinās, ka attiecīgajām personām šie ierobežojumi ir paredzami un tiem ir likumīgs mērķis.
Secinot, tiesībām uz izglītību vienmēr ir un būs liela nozīme katras personas dzīvē, jo ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir ceļš uz stipru sabiedrību un labām iespējām darba tirgū. Izglītībai ir jādod iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem sasniegt visaugstākās personiskās un profesionālās dzīves virsotnes. Kvalitatīva izglītība ir gan zināšanas, kas tiek apgūtas mācību stundās un lekcijās, gan katra Latvijas iedzīvotāja nemitīga tiekšanās pēc jaunām prasmēm un pieredzes, kā arī izglītoti cilvēki, kuri prot savu arodu, ir varoši savā profesijā un veido stipras Latvijas pamatus. Neapšaubāmi iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību ir jābūt visiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumu līmeņa vai sociālā stāvokļa. Vienlaikus pašu zinošākie izcilnieki un viņu sasniegumi būs tie, kas iedvesmos arī citus un veicinās izaugsmi.
…