2. Galvenie tiesību pētniecības un izziņas novirzieni?
Autoraprāt, viens no būtiskākajiem tiesību pētniecības un izziņas novirzieniem ir tiesību filozofija (ietver arī tiesību vēsture). Tās izziņas rezultātā ir iespējams gūt izpratni par tiesību filozofijas doktrīnām, gūt ieskatu šo doktrīnu idejiskai attīstība cauri gadsimtiem. Tiesību filozofija ir mācību disciplīna, kas ļauj meklēt tiesību sistēmu kopsakarības un analizēt to ietekmi vienai uz otru.
Vēl nozīmīga un iepriekšējo papildinoša ir tiesību teorija. Tiesību teorijas izziņas rezultātā ir iespējams gūt tādas atziņas un izpratni par, piemēram, skaini starp tiesību normu un tiesisko realitāti. Atšķīrība no tiesību filozofijas, kas cenšas rast atbildes par tiesību normu evolūcijas un ideoloģisko attīstību līdz mūsdienām. Tiesību teorija vairāk pievēršas šādiem jautājumiem: 1) normu klasifikācija, 2) normu struktūra, 3) tiesību avotu iedalījums, 4) normatīvo tiesību aktu jaunrade u.c.
Vērts atzīmēt, ka ir vēl viens svarīgs tiesību pētniecības un izziņas novizriens – juridiskā metode. Jāteic, ka arī juridiskā metode pievēršas tiesību filozofijas skolām un doktrīnām, taču tās mērķis tomēr ir izzināt šo tiesību skolu ietekmi uz tiesību normu piemērošanu. Šī novirziena galvenais uzdevums ir rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) tiesību normu piemērošana un tās teorijas, 2) normu piemērošanas kārtība, 3) tiesību normu loģika u.c. No tikko nosauktajiem izziņas jautājumiem ir rodama saistība ar tiesību teoriju, piemēram, tiesību normu piemērošanas kārtība. Tiesību normas piemērošanas kārtības pētniecība ir saistīta gan ar tiesību teoriju, gan ar juridisko metodi. Atšķirība ir tāda, ka tiesību teorija analizē normas hierarhisko secību, bet juridiskā metode pievēršas normas loģiskai struktūrai.
…
