• Kontinentālās Eiropas (civil law) (romāņu-ģermāņu);
• Anglosakšu;
• Sociālistisko valstu tiesību;
• Islāma tiesību;
• Indijas, Tālo Austrumu un Āfrikas.
Kontinentālās Eiropas tiesību loks Rietumu tiesībzinātnieku skatījumā.
Sakarā ar Latvijas apņemšanos iestāties Eiropas Savienībā intensīvi uzsākta Latvijas tiesību sistēmas harmonizācija ar Eiropas Savienības un tās valstu tiesībām. Šī procesa mērķtiecīgu veicināšanu varētu sekmēt Latvijas juristu iespējami plašāka informētība par Rietumu tiesībām.
Valsts tiesību sistēmu īpašības nosaka vēsturiskie, sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīves veids, valsts iekārta un pārvaldes režīms. Var veidoties arī radnieciski nacionālo tiesību sistēmu kopas. Var, piemēram, notikt vienas sistēmas iekļūšana citā tiesību sistēmā vai saimē, kā tas 1940. gadā notika ar Latviju.
Daudzos gadījumos vienā nacionālā sistēmā var būt dažādu tiesību loku elementi. Tās pieņemts saukt par jauktām sistēmām. Piemēram, Turcijā, dažādo tiesību loku elementi izveidoja organisku sintēzi. Tur ir apvienotas islāma un kontinentālās Eiropas tiesību loku elementi.
Pastāv arī iekšēji pretrunīgas nacionālās tiesību sistēmas, kurās ietilpst nesavienojami vai fragmentāri dažādu tiesību loku elementi. Šodien šādas pretrunīgas jauktās nacionālās sistēmas izveidojušās valstīs, kur iepriekš pastāvēja sociālistiskā tiesību sistēma, arī Latvijā.
Kontinentālās Eiropas tiesību loka filozofijas sākotne ar tai raksturīgo ētisko taisnīguma izpratni skaidri saskatāma Senajā Grieķijā. To iezīmēja vēl Pitagors ar izteikto atziņu, ka taisnīgums pauž harmoniju un proporciju, kalpo labam un taisnam, bet ne sliktam un līkam. Augsto juridisko tehniku un civiltiesības kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas aizguva no Senās Romas tiesībām. Romas pilsoņu līdztiesība, uzstājoties privāttiesiskās attiecībās, kļuva par to pamatu, uz kura attīstījās ne tikai romiešu, bet arī vēlāko laiku tiesības Eiropā.
Vēstures gaitā romāņu-ģermāņu tiesības attīstās, aptver jaunas teritorijas un jau ap 18. gs. Kļūst par visas Eiropas vērtību, izņemot Angliju. Nāciju un nacionālā valstiskuma izveidošanās sniedza šīm tiesībām tiesiskā nacionālisma elementus. Šis process noslēdzās ar nacionālās likumdošanas nacionālo kodeksu izstrādi. Romiešu-ģermāņu tiesības mūsdienās ir tālu pāraugušas Eiropas robežas.
Likumi vārda plašākā nozīme ir romāņu-ģermāņu tiesību saimes valstīs svarīgākie tiesību avoti. Visas šīs valstis ir “rakstīto tiesību” zemes. Juristi šeit vispirmām kārtām griežas pie likumdošanas un reglamentējošiem aktiem, ko pieņēmis parlaments, valdības un pārvaldes institūcijas.
Secinājumi:
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai, protams, vairāk ies par labu, nekā kaitēs.
…
