Tā pat kā tiesiskā apziņa, tiesiskā kultūra dalās sabiedrības tiesiskajā kultūrā, grupu (kolektīvā) un individuālā tiesību kultārā. Augstākais tiesību kultūras līmenis – tiesiskā aktivitāte. Tā izpaužas, pirmkārt, personības gatavība apzināti aktīvām, radošām darbībām tiesiskās regulēšanas sfērā un tiesību realizēšanā. Otrkārt, likumīgās darbības pamatā pārliecība par kalpošanu likumam kā augstākajām vērtībām. Lielu daudzveidību grupu un individuālajā tiesību kultūrā veido juristu profesionāli-tiesiskā kultūra. Katras sabiedrības attīstībā svarīga loma ir tiesiskajai kultūrai un no tās izrietošai tiesiskai apziņai. Kā tiesiskās apziņas viens no deformācijas veidiem ir tiesiskais nihilisms, kas izpaužas noliedzoši pret tiesībām un pret sabiedrībā darbojošās morāles vērtībām. Tomēr kopumā tiesiskais nihilisms ir tiesiskā kultūras sastāvdaļa un izpausme. Šajā sakarībā, lai saprastu tiesisko nihilismu, ir jāpēta tiesiskās kultūras un tiesiskās apziņas jēdzieni un to savstarpējā mijiedarbība. Abas šīs kategorijas, gan tiesiskā kultūra, gan tiesiskā apziņa ir ļoti apjomīgi un tāpēc to jēdzieni sarežģīti definējami.Tiesiskā apziņa ir sabiedriskās, kā arī individuālās apziņas forma ar detalizētu struktūru. …