Tikumība

Vienkāršs cilvēks,- tāds, kuram prātā ir dažādas praktiskas lietas, protams, daudz nedomā par tikumību kā jēdzienu. Diezgan daudzi būtu visai pārsteigti, ka kāds var lasīt tāda rakstura grāmatas no laba prāta. Tiklīdz ir runa par to, kāds ir cilvēks vai kā tam labāk uzvesties, lai netraumētu sabiedrību ar savu netikumību, vairs nav viena viedokļa. Labi uzvesties nenozīmē vienkārši būt pozitīvam, jo tas ir ļoti subjektīvi. Lielai daļai filozofu, kas rakstījuši par ētiku un, tai skaitā, par tikumību, to darījuši tik smagnējā stilā, ka nākamajām paaudzēm un lielai daļai skolnieku (studentu) sagādājuši kārtīgas mokas ne vien izprast rakstītā jēgu, bet pat nomākuši vēlēšanos jelkad nodarboties ar īstenībā svarīgu un interesantu cilvēka dabas izpēti. Esmu nonācis pie slēdziena, ka diženie filozofi vēlējās būt objektīvi un tādēļ rakstīja tik bezpersoniski. Ja ir runa par cilvēka tikumiem, tad vienreiz godīgi jāatzīst, ka ļoti daudz subjektīvu jēdzienu nedod matemātiski vienu objektīvu jēdzienu un daudz prātīgāk būtu runāt “es” formā (un silti iesaku citiem pateikt kādu savu muļķību, nevis slēpties aiz svešas gudrības maskas).…