Totalitārisms – valsts politisks režīms, kurā indivīda brīvība un cilvēktiesības pakārtotas valsts
prasībām, valsts varas institūcijas visaptveroši(totāli) reglamentē un cenšas kontrolēt pilsoņu politisko,saimniecisko, garīgo un ģimenes dzīvi un sabiedrības dzīvi, pakļauj personības individuālo dzīvi kopīgām sabiedrības interesēm, nepieļauj legālu opozīciju un ideju plurālismu. To raksturo valsts varas koncentrēšanās vienā institūtā, varas nesankcionētau politisko aktivitāšu aizliegums, politiskais terors, politiskās apziņas mistifikācija.
1920. gadu otrajā pusē un 30.gadumā daudzās Eiropas valstīs demoktrātiju sāka ierobežot vai pat pilnīgi likvidēja. Pirmā pasaules kara, kā arī pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā radās jauni ideooģiski virzieni – komunisms, nacisms un fašisms. Krievijā, Itālijā un Vācijā izveidojās totalitārie režīmi. Sabiedrība tika ietekmēta atbilstoši pastāvošajai ideoloģijai, kontrolēta ar valsts