Totalitārie režīmi Eiropā

Pārmaiņu cēloņi galvenokārt bija saistīti ar Pirmā pasaules kara un pasaules ekonomiskās krīzes sekām. Radās jauni ideoloģijas virzieni- komunisms, fašisms, nacisms. Krievijā/Padomju savienībā, Itālijā un Vācijā izveidojās totalitāri režīmi. Politisko varu realizēja viena partija, vadonim- diktatoram bija neierobežota vara, sabiedrība tika ideoloģiski ietekmēta un kontrolēta ar valsts terora palīdzību, netika ievērotas pilsoņu konstitucionālās tiesības.
Boļševiki Krievijā pie varas nāca ar lozungiem, kuri bija tuvi un saprotami lielai tautas daļai – viņi prasīja mieru, zemi un vienlīdzību. 1917. gada novembrī notika Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas. Pilsoņa kara apstākļos saasinājās pretrunas starp dažādiem politiskajiem spēkiem, jo ar piespiedu metodēm boļševiki tā arī nespēja atrisināt saimnieciskās problēmas.
Versaļas līgums tomēr neapmierināja Itāliju, jo tai neizdevās iegūt Vācijas un bijušās Austroungārijas zemes. Tāpat kā citas valstis, kas iestājās karā, arī Itālija bija cietusi zaudējumus un izjuta pēckara problēmas- grūti bija atsākt ražošanu, palielinājās bezdarbs, auga cenas un trūka pārtikas. Itālijā populāra kļuva Benito Musolīni 1919.gadā dibinātā bijušo kara dalībnieku Cīņas savienība, kura 1921.gadā pārtapa Fašistiskajā partijā. Viņus atbalstīja tie zemes īpašnieki, uzņēmēji, tirgotāji, kā arī inteliģence, studenti, karavīri un kara veterāni. …