Vēsturiski Dziesmu svētku tradīcija Latvijā cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību. Tradīcijas izveidi rosināja Baltijas vācu demokrātiskās inteliģences dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšana. 1836 Rīgā tika sarīkoti pirmie vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857 - 1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē, 1861 - 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Latviešu Dziesmu svētku tradīciju ievadīja apvienoto koru koncerti Kroņvircavā "Vilkpēdās" un Dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēja rakstura Dziesmu svētki tika organizēti Valkā (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanā liela nozīme bija Vidzemes skolotāju semināram. 1873, kad notika 1. Vispārējie dziesmu svētki, kuros pirmoreiz tika dziedāta K.Baumaņa sacerētā tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju!", kas vēlāk kļuva par Valsts himnu. Kopējiem spēkiem tika meklēta arī svētku forma, kas apliecinātu latviešu tautu kā aktīvu spēku un paustu tās gara augstākos centienus. Viens no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem bija un joprojām ir - uzturēt nācijas garīgo vienotību, kā arī apvienot tautas tradicionālo kultūru ar laikmeta profesionālās mākslas sasniegumiem.
Izpētot pieejamo informāciju par Dziesmu svētkiem, var secināt, ka arī padomju varas gados Dziesmu svētki veica tautas saliedēšanas uzdevumu un līdzīgi tas notiek arī latviešu sabiedrībā ārzemēs, kur Dziesmu svētki tiek rīkoti svešā nacionālā vidē - tie palīdz apvienot pasaulē izklīdinātos latviešus un uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas.
Nobeigumā tiek secināts, ka visi trīs iepriekšminētie kultūras pasākumi piesaistītu tūristus Latvijai. Šie minētie pasākumi tiek paredzēti dažādām auditorijām – gan mūziķiem, gan mākslas cienītājiem, gan arī latviešiem, kas savu dzīvi un ģimeni ir sākuši veidot ārvalstīs. Popularizējot šos pasākumus caur ārvalstu tūrismu firmām, iespējams piesaistīt tūristus un potenciālos pasākuma apmeklētājus Latvijai.
…
