Trešās atmodas kulminācija, šķiet, bija 1989. gada 23. augustā, kad visi baltieši – igauņi, latvieši un lietuvieši sadevās rokās, izveidojot simtiem kilometru garu dzīvu cilvēku ķēdi - ,,Baltijas ceļu’’. Pēc ,,Baltijas ceļa,, sekoja omoniešu uzbrukums, PSRS valdības mēģinājumi apspiest neatkarības kustību Latvijā, okupācijas karaspēka un Latvijas Komunistiskās partijas mēģinājums sagrābt Latvijas varu. Latvijas tauta nenobijās un pretojās okupantiem un viņu atbalstītāju darbībai. Rezultātā 21.augustā pēc puča apspiešanas Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par pilnīgu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
Nobeigumā vēlos teikt, kad mūsu tautai ir nācies pārciest daudz pārdzīvojumu, iebrukumu, apspiešanu, bet šīs trīs ’’atmodas’’ ir kā pierādījums par latviešu drosmi, neatlaidību un milzīgi kopējo spēku, kad mēs esams spējīgi pastāvēt par savu Latviju. Katra ’’atmoda’’ ir bijusi īpaša, gan pirmā, ar laikmeta darbinieku lielo uzmanības pievēršanu skolām un izglītībai, gan otrā, kad 1905. gada revolūcijas iespaidā latviešu pašnoteikšanās ideja nostiprinājās tautas apziņā, gan trešā, visu atmodu kulminācija - ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu 1991.gada 21.augustā. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, kad mūsu valstī iedzīvojas svešzemnieki, kuru dēļ mēs jau jūtamies nedaudz apspiesti, ņemot vērā to, kad viņu paliek ar vien vairāk un prasību daudzāk. Mums vairāk jānovērtē savs ražojums un devums Latvijai. Mums jāsargā sava valsts, it īpaši tāpēc, kad mūsu senči neatdeva Latviju citiem, bet krita un cēlās pār to! Mēs taču mīlam savu zemīti, mēs mīlam LATVIJU!
…