Ungārijas divpusējo attiecību ar kaimiņvalstīm etniskā aspekta raksturojums

Kopumā, minoritāšu tiesību ievērošana, un kolektīvu tiesību piemērošana, būtiski ietekmē, uzlabo un attīsta valstu divpusējas attiecības, ko var novērot Ungārijas un Ukrainas gadījumā, savukārt pretstatu var novērot Ungārijas un Slovākijas gadījumā. Runājot par valstu abpusējām attiecībām un etnisko konfliktu ietekmi uz tiem, tad šajā darbā parādījās vairāki interesanti fakti. Pirmkārt ekonomiskā un politiskā sadarbība ir veiksmīga, ja valstu starpā nepastāv etniskais konflikts vai arī ja valstis piemēro un vienojās par likumiem, minoritāšu tiesību aizsardzībā. Otrkārt, neskatoties uz divpusējo attiecību trūkumu vai attālinātību, kopīgi minoritāšu jautājumi var būt kā pamats divpusēju attiecību veidošanai. Treškārt, etniskie konflikti var ietekmēt ne tikai abpusējās attiecības starp valstīm, kurās pastāv etniskie konflikti, bet arī attiecības ar kādu no kaimiņvalstīm, kuras konfliktā nav tieši iesaistītas, kā piemēram, Čehija un Ungārija. Ceturtkārt etniskais konflikts var veidot nebeidzamu apli, kur etniskais konflikts pasliktina ekonomisko un politisko sadarbību, savukārt dēļ tā, ka trūkst ekonomiskās un politiskās sadarbības, pasliktinās etniskais konflikts.
Lai arī no vienas puses, katra valsts ir tiesīga un līdz ar to arī atbildīga par likumiem, kas tajā valstī tiek pieņemti, no otras puses, manuprāt, valstu vadītajiem ir jāapzinās un jārēķinās ar to, ka minoritātēm arī ir tiesības, kultūra un etniskajām grupām interese ir to saglabāt, nevis mazināt vairākuma kultūru, līdz ar to tas ir jāatbalsta, nevis jānoniecina. Kā arī to, ka tieši politiķi ietekmē sabiedrības attieksmi pret minoritātēm un vairākumu, ka sir novērojams tā Slovākijas gadījumā pret ungāru minoritātēm, tā arī Latvijā pret krievu minoritātēm un latviešu vairākumu.


…