Es vēlētos rakstīt par cilvēkiem, kas devuši lielu ieguldījumu, lai vispār būtu iespējama šāda mūsu mācīšanās latviešu skolās, personiska un garīga brīvība, daudz lielākas ekonomiskas iespējas- kopumā- mums ir lielākas pašnoteikšanās un attīstības iespējas kā nācijai. Gribu atzīmēt divus it kā pavisam atšķirīgus cilvēkus ar vienādu mērķi- latvieti, Latvijas tautas frontes vadītāju Daini Īvānu un ebreju tautības Latvijas politikas vērotāju Mavriku Vulfsonu. Abi šie cilvēki noteikti sekmēja mūsu tautas karsti lolotā sapņa, mērķa- brīvas, neatkarīgas valsts sasniegšanu.
Pirmām kārtām jānoskaidro, kāds ir šo personību ceļš un grūtības, kas virzīja šos cilvēkus rīkoties un spert šos tik nopietnos soļus- D. Īvāna gadījumā- uzņemties tautas līdera un garīga iedvesmotāja lomu- vadīt milzu organizāciju, kuras mērķos- tautas kopējas vēlmes piepildīšana. Mavriks Vulfsons šo uzdevumu veica savādāk- riskantās sarunās ar PSRS vadītājiem, konfliktos ar Latvijas kompartijas vadoņiem, vēl ņemot vērā M. Vulfsona tautību, kas varēja izraisīt nepatiku un pretestību. Varu raksturot abu šo personību darbību tai laikā ar vienu vārdu- vīrišķīga. Mēs varbūt pat nesaprotam, cik tobrīd situācija bija sarežģīta, kas uzsver šo vīru nopelnus, jo uzskatu, ka īstie varoņi parādās tikai neordināru situāciju atrisināšanā. Atzīmēšu arī svarīgu pozitīvu abu šo vīru rakstura konsekvenci, runājot par politisko piederību- abi vairāk piederas pie t. s. ‘’kreisā spārna’’ un patiesībā nav mainījuši šo ‘’ darbības līniju’’, taču tas nav būtiskākais- svarīgākais ir šo personību veikums, kuru nav iespējams pārvērtēt.
Dainis Īvāns- spilgts Tautas frontes vadonis
Ne jau tikai bīstamās senās piekopjošās un ar pretrunīgu slavu apveltītās tautības pārstāvju viedoklis un darbība viesa bažas tautu sapludinātājas un to identitātes nospiedējas komunistiskās partijas vadībā, to izraisīja arī ārēji nekaitīgo un formāli neaizskaramo ”latviešu pēc būtības’’, kāds ir D. Īvāns, rīcību.
…
