Kā liecina oficiālā statistika, pēdējos gados Latvijas tautsaimniecība ir attīstījusies straujos tempos, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 7-8% gadā. Visās nozarēs ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi, bet ārvalstu investoru interese par Latviju paaugstinās, kas liecina par to, ka kopumā uzņēmējdarbības vide ir labvēlīga. Būtisks faktors tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai noteiktā reģionā ir tā infrastruktūra, izglītības līmenis un konkurence un, manuprāt, svarīgākais - motivēti darbinieki un inovatīva ideja, ko īstenot.
Visiem zināms fakts, ka pārējos Latvijas reģionos, atšķirībā no Rīgas, infrastruktūra nav tik augsta, tā kā Latvijā ir izveidojusies nevienmērīga apdzīvojuma struktūra ar izteiktu viena attīstības centra – Rīgas dominanti. Savukārt, kā priekšrocība minams fakts, ka konkurence šajos reģionos ir daudz mazāka, jo lielāks bezdarba līmenis un nepieciešamais darbaspēks ir vieglāk atrodams. Uzņēmējdarbības uzsākšana šajos reģionos būtu veiksmīga, ja pēc preces/pakalpojuma būtu pieprasījums nelielā attālumā no ražotnes, vai arī ražošanas jauda būtu tik liela, ka iespējams eksports, kas gala rezultātā nosegtu visus ar attālumu radītos izdevumus un vēl nesīs peļņu (piemēram, „Preiļu siers”, kas savu lielāko produkcijas daļu (aptuveni 90%)eksportē uz ārzemēm un tajā pašā laikā arī rajona iedzīvotājus nodrošina ar piena produktiem).
Lai gan pamatā problēmas visos valsts reģionos ir līdzīgas - nepietiekams kvalitatīvas infrastruktūras nodrošinājums, augsts bezdarba līmenis, zema uzņēmējdarbības aktivitāte, zems ienākumu līmenis, liels zemas pievienotās vērtības ražojumu īpatsvars ekonomikā, atšķirīgs ir šo problēmu raksturs, intensitāte un cēloņi.
Reālajā dzīvē ir pierādījies, ka jāprot izmantot pieejamos resursus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, tādēļ domāju, ka ikvienam reģionam ir savas iespējas virzīt uzņēmējdarbību attiecīgā jomā, lai kopā gala rezultātā izveidotu dažādu un interesantu tirgu Latvijā, kas vēl nav „pilnībā ieņemts” – ņemot vērā faktu, ka vismaz uz doto brīdi Latvijā iedzīvotājiem nav pārāk augsta maksātspēja un nepieciešamība pēc „ekstra” precēm nav pārāk liela.
…
