Neviens no uztveres veidiem man nav izteikts, bet ir no katra pa druskai.
Ir situācijas, kad man ir redzes atmiņa un kad ir arī dzirdes atmiņa. Skolā visbiežāk es ievēroju, ka darbojas redzes atmiņa, jo daudz ko, pārnākot mājās, vizuāli atsaucu atmiņā. Arī cilvēkus ļoti labi atpazīstu pēc izskata. Taču situācijās, kad esmu kopā ar draugiem un piedalos sarunās, vai arī mājās skatos ziņas vai kādu citu raidījumu, man visbiežāk darbojas dzirdes atmiņa. Pēc kāda brīža vai arī ilgāka laika es varu visu vārds vārdā atkārtot, taču ir gadījumi, kad , manuprāt, nesvarīgu informāciju es pat necenšos atcerēties. Ļoti laba skaitļu atmiņa, ar vārdu atcerēšanos dažreiz ir grūtības. Piemēram, mācoties, man obligāti ir jālasa skaļi, lai es varētu atcerēties un iegaumēt kādu noteiktu informāciju.
Ja skatās pēc uzmanības pievēršanas, tad mani ļoti kaitina nekārtība visapkārt un troksnis, tādos brīžos es nevaru sakoncentrēties darbam.
Bērnībā es viegli iemācījos lasīt, rakstīt, taču mans rokraksts nav no kaligrāfiskajiem un nav arī no tiem, kurus sauc „raksta kā ar vistas kāju”. Nav raksturīgs ciešs uzspiediens, kāds ir kinestētiķim.
Garlaicīgās situācijās visbiežāk aplūkoju apkārtējos vai arī lasu kādus ziņojumus, ja tādi ir pieejami. Ja man līdzās ir kāds paziņa, draugs, tad šādās situācijās, protams, izvēlos papļāpāt. Pavisam droši varu teikt, ka man nav raksturīga dīdīšanās un citu traucēšana.
Problēmsituācijās un problēmu risināšanā neesmu no runīgākajām, tāpēc mēģinu rast risinājumus pati, bet ir noteikti cilvēki, ar kuriem es varu izrunāties un sagaidīt no viņiem kādu ieteikumu, kā man vislabāk rīkoties. Nekad neizmantoju fizisko spēku kādas problēmas risināšanā, jo uzskatu, ka tas neko neatrisini, bet gan tikai vēl vairāk sarežģī.
…
