Trešais arguments balstās uz psihologu un biologu atklājumiem: griba ir pakļauta sakarībām starp fizikālajiem un garīgajiem stāvokļiem. Psiholoģijā psihologi, tāpat kā citās zinātnēs, mēģina atrast sakarības starp dažādiem lielumiem. Un nav iemesla domāt, ka starp garīgajiem un fiziskajiem stāvokļiem situācija būtu tāda, ka sakarības nepastāv. Ir izpētīts, ka katram garīgajam stāvoklim atbilst noteikts smadzeņu stāvoklis. Taču jāņem vērā, ka garīgie stāvokļi ir smadzeņu stāvokļa izpausme, nevis otrādi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka no nekā nevar izrietēt kaut kas: no kaut kā netverama (gribas) nevar rasties kaut kas fiksējams (konkrēts smadzeņu stāvoklis). Ja brīvā griba pastāv, tad tai jābūt neatkarīgai. Smadzeņu darbības rezultāts nav brīvā griba, jo tai, pēc definīcijas, jābūt izrietošai no nekā. No nekā var rasties tikai nekas – brīvā griba nepastāv.
Lai arī brīvā griba, pēc manām domām, nepastāv, tas nenozīmē, ka mūsu dzīves ir beznozīmīgas. …