Vai taisnīgumu var garantēt ar varu

Taisnīgums paredz, ka katrs dod pēc savām spējām un saņem atbilstoši ieguldījumam. Taisnīgums ir objektivitātes mērs, kas raksturo to cik lielā mērā saņemtā atzinība vai nosodījums atbilst tam, kas ir dots. Aristotelis taisnīgumu uzskata par visaptverošu morāles kategoriju, kas nodrošina visu pārējo tikumu klātesamību, viņš saka, ka taisnīgums ir- nozīmīgākais un vispilnīgākais no tikumiem, un tas, kuram tāds piemīt, var to apliecināt arī attieksmē pret otru ne tikai pret sevi.
Taisnīgums savā būtībā ir morāls tikums un likuma pielietošanas rezultāta jēdziens. Dažreiz taisnīgumu iztēlojas ar aizsietām acīm un svaru kausiem rokā: tik tiešām tas piederas justīcijai- izsvērt tā, lai tiek nodrošināts līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem. Tiesas taisnīgums, kas izriet no likuma, ir sabiedriskās kārtības garants, nevis alkas pēc atriebības. Tas ir valsts un nācijas pamatā, nevis tiek realizēts formālu vai principālu iemeslu dēļ. Objektīvs tiesas izspriests taisnīgums atjauno, tas neizposta. Tam ir jāsamierina un jāsabalansē. …