Ievads. Dažādu paaudžu uzskatu atšķirība –likumsakarīga parādība.
Lugas “Indrāni” darbība rit vienas ģimenes ietvaros un balstās uz vecās un jaunās paaudzes konfliktu it kā parastos ikdienas apstākļos, kurus neciešamus dara dramatiskas sadursmes starp vecajiem un jaunajiem Indrāniem.
Lai arī luga tapusi apmēram pirms simts gadiem , domāju ,ka mūsdienās konfliktsituācijas starp vecākiem un bērniem kā divu laikmetu dažādu pasaules uzskatu un dzīvesveidu paudējiem ir sastopamas vēl biežāk kā Roberta Blaumaņa dzīves laikā. Piekrītu, ka divu paaudžu pretrunas , kas rodas dzīves attīstības gaitā ir likumsakarīga parādība. Jautājums tikai kā tās tiek risinātas – ar iejūtību un sapratni vienam pret otru vai arī kā “Indrānos”, kad neiecietība un nepiekāpība no abām konfliktējošam pusēm padara šo slieksni ceļā uz saprašanos par principā nepārkāpjamu.
Iztirz.
Kad dzīves ikdiena Latvijā , tuvojoties 1905.gada revolūcijai , kļūst intensīvāka un spraigāka, tas izpaužas arī ģimenes locekļu attiecībās drāmā “Indrāni”. Jaunā paaudze- Indrānu dēls Eduards ar sievu ir par jaunu , racionālu saimniekošanas veidu tēva sētā. Tēvam nav nekas pret to iebilstams, tikai ar vienu nosacījumu- viņš pats vēl grib visu savu iekopto saimniecību pārraudzīt, lai arī ir jau vecs un fiziski nevarīgs un saimnieciski bezspēcīgs, viņš grib, lai dēls uzklausa viņa padomus, pirms pieņem kādu lēmumu, ar vienu vārdu sakot, viņš grib paturēt saimnieka vārdu. Eduarts nespēj saprast kā var būt divi saimnieki vienā sētā un situāciju novērtē šādi :”Bērnam tikai atļauj ar vienu roku dot, ar otru ņemt atpakaļ, ne vīram. “
Lai iegūtu tēva saimniecību Eduarts un Ieva ir spējīgi pielietot pat viltību, iestāstot, ka jaunākais dēls Kārlis Indrānos neatgriezīsies un no mantojuma ir atteicies. Lugā redzams, ka ja šāda melu pilna rīcībā savstarpējās attiecībās vecajai paaudzei- Indrāniem un vecajam kaimiņam Kaukēnam ir galīgi nepieņemama, tad jaunajai paaudzei tā neizraisa nekādus sirdsapziņas pārmetumus.
…
