Vecuma plānprātība

Slimība sākas 69 -75 gadu vecumā ar pakāpeniski pieaugušām personības izmaiņām. Slimnieki kļūst viegli satraucami, kaprīzi, spītīgi, daudziem parādās agrāk nebijusi neaprēķināmība, īgnums. Pacienti tiecas būt noteicēji ne vien savā, bet arī bērnu un mazbērnu ģimenēs. Būdami egocentriski un egoistiski, viņi piederīgajiem izvirza nepamatotas un pat neizpildāmas prasības. Pacientam pamazām zūd garīgās intereses, un viņa dzīvē arvien lielāku vietu sāk ieņem materiālās vērtības un personisko vajadzību apmierināšana. Pacients sāk uzkrītoši krāt – vecas avīzes, lupatas un mēbeles. Nereti veci cilvēki savas dārglietas nēsā līdzi vai nu tur skapī zem veļas. Neuzticības un nesavaldība vispirms vēršas pret tiem cilvēkiem, kas pacienta tuvākajā apkārtnē – kaimiņi, ģimenes locekļi, ciemiņi.