Paša veģetārisma jēdziens ir ļoti plašs. To definēt var dažādi, sākot no vienkārša un neapzināta paraduma neēst gaļu, beidzot ar dzīvesveidu un filozofiju dzīvot tā, lai neskartu dzīvās būtnes. Veģetārisma definīcijas ir ļoti daudz un dažādas, bet būtībā par veģetārieti sauc jebkuru cilvēku, kura uzturs atbilst kādiem no veģetārisma paveidiem.
Semiveģetārieši jeb pescoveģetārieši ir daļēji veģetārieši. Viņi nelieto uzturā „sarkano” jeb zīdītāju gaļu, taču lieto uzturā mājputnu gaļu. Šāds veģetārisma veids diezgan tipiski atbilst jūdaismam, jo jūdi arī nelieto uzturā zīdītāju gaļu un/vai zivis, taču lieto mājputnu gaļu. Tomēr daļējais veģetārisms ir izplatīts visās pasaules valstīs, jo, pateicoties šim veģetārisma veidam, var vieglāk pakāpeniski pievērsties pilnīgam veģetārismam.
Veģetārisma veidi ir arī ovolaktoveģetārisms, laktoveģetārisms, ovoveģetārisms, vegānisms un frutārisms.
Ovolaktoveģetārisms ir visizplatītākais veģetārisma veids Eiropā. Ovolaktoveģetārieši savā uzturā lieto gan olas, gan pienu, taču atsakās no gaļas – gan no zīdītāju, gan no mājputnu, gan no zivīm. Šie veģetārieši lieto produktus, kuru saturā ir no dzīvnieku valsts iegūti produkti. Viņi lieto visus piena produktus, kuri ir patiešām daudz – vesela pārtikas kategorija. Ovolaktoveģetāriešiem nav pārāk stingri jārūpējas par savu uzturu, jo viņi uzņem uzturvielas gan no piena, gan no olām.
Nedaudz stingrāks ir laktoveģetārisms, kurš nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantošanu uzturā, taču atļauj lietot piena produktus. Šis veģetārisma veids ir visizplatītākais visā pasaulē, jo pārtikas preces, kuras ražotas no olām, nav tik daudz un cilvēki tik daudz nemaz tās nelieto. Cilvēki vairāk lieto piena produktus.
…
