Vēlētāju uzvedības analīze

Pārejas sabiedrības: vēlētāju uzvedība un partiju sistēmas veidošanās. Austrumeiropas partiju sistēmas skaidrojošie modeļi. Vai demokrātiskos nosacījumos attīstība notiek pēc viena modeļa? Vai katrā valstī izveidojas specifisks modelis? “Mantojuma un izvēles pieeja”.

Galvenās vēlētājus nošķirošās sociālās un ideoloģiskās dimensijas post komunisma valstīs.

Postkomunisma valstīs vēlētāju uzvedības preferences tika mērītas jau 70.gados. Tās bija Ungārija, Čehija, Polija, tomēr šo mērījumu ticamības pakāpe bija visai zema. Ja pirms 90.gadiem vēlētāju attieksmēs vairāk dominēja autoritārisma filozofija, tad pēc 90.gadiem šī situācija mainās- vēlētāji izvēlas atbalstu demokrātijai un demokrātiskajām institūcijām (īpaši tā laika Tautas Frontēm).
Postkomunisma valstīs vēlētājus parasti strukturizē pēc trīs vadošajām pieejām:
• Vidusposma trūkums (missing middle)- nav sociālo nošķīrumu kā tādu. Nav posma starp partijām un vēlētājiem.
• Modernizācijas pieeja- saplūšanas tēze. Valstīs, kurās ir lielāka industrializācijas pakāpe, politiskās izmaiņas notiek straujāk un neatkarīgi.
• Salīdzinošā pieeja- salīdzina valstis pēc to specifikas (etniskās šķelšanās, partiju lomas ekonomikā utt.).
Robert Kitchelt 1991.gadā veiktajā pētījumā aplūko kā veidojas ideoloģiskā telpa Austrumeiropas valstīs. Viņš uzskatīja, ka galvenā šķirtne būs starp autoritārisma piekritējiem un libertāristiem. Tā strukturēsies gan vēlētāji, gan partijas. Autoritārisms šeit gan nav jāsaprot kā antidemokrātiska tendence, tā ir stingra pieeja konkrētiem jautājumiem.

…