Veltas Tomas dzejoļa krājuma "Dziļumā jāpārtop” analīze

„Man lemts augt tuksnesī, ko sauc par dzīvi,
Ar saknēm smiltīs iesūkties un būt.”
„Ak, mīlēdams mīli un nīzdams nīsti –
Bet atmetis melu viepļus liekus!”
„Es daudz ko aizmirsu, caur dzīvi steidzot.
Ko neatceros, tas nav noticis.”
„Lai būtu pilnība, kaut nepabeigta,
Par tuvu nepienāc un neatklājies
It visā būtībā, bet sarunājies.”Cilvēks un tā dabaAtziņu bankaMotīvs…