Vērojumi dabā, izpratnes un pozitīvās attieksmes veidošana

Ap mums ir brīnumu pilna pasaule. Daba ir viss, kas nepieciešams mūsu dzīvei: saule, gaiss, ūdens un zeme. Krāšņie meži, ziedošās pļavas un debesis ar mākoņiem. Dabas skaistums neatstāj vienaldzīgus arī pašus mazākos bērnus. Bezgalīgi daudzveidīgā pasaule bērnos izraisa milzīgu interesi, zinātkāri, rosina rotaļāties, veikt radošu darbu. Bērnus dabā saista itin viss, viņi ar aizrautību vēro, kā putnu mazuļi atstāj ligzdas, viņi kūleņo zālē, smaržo gaisu pēc pavasara lietus un skatās, kā kūst sniegs.
Daina Lieģeniece savā darbā „Bērns- pasaulē, pasaule bērnā” raksta: „Daba bērnam ir prieka avots, izziņas objekts un ētikas mācību stunda. Iedziļinoties dabas parādībās, attīstās bērna iztēle, jūtas un prāts, veidojas viņa tikumiskie priekšstati. Daba ir bērna iekšējās pasaules veidotāja, iztēles un fantāzijas pamats, kas turpmāk noteiks arī bērna vērtīborientāciju [5.,49-52]”. Dabas parādības bērnam rosina iztēli un attīsta novērošanas spējas dažādos gadalaikos un diennakts daļās. Bērni spēlējas svaigā gaisā ar dabisku aizrautību.…