Vēstule Solveigai

Ar lielu interesi lasīju Pēra Ginta piedzīvojumus, bet manu uzmanību visā darbā pievērsi tieši Tu, Solveiga! Vēlējos Tev aizrakstīt vēstuli , jo apbrīnoju Tevi un uzskatu par ļoti spēcīgu sievieti. Kaut gan visa darba laikā tiki maz pieminēta, es uzskatu, ka esi cilvēks, kuru vērts pieminēt un slavināt.
Kad pirmo reizi satiki Pēru Gintu, Tu viņu atraidīji, liekot man noprast, ka Tev ir lielas antipātijas pret viņu un Jūsu starpā nekas kopīgs nevarētu būt. Bieži saka, ka sievietes ir kā dziļi ūdeņi- neparedzamas, klusas, noslēpumainas. Es uzskatu, ka arī Tu tāda esi- Tava pēkšņā uzvedības maiņa mani pārsteidza. Es tikai gribētu zināt, vai Pērs Gints Tev patika jau pirmajā tikšanās reizē? Ja tā ir, es apbrīnoju Tavu spēju notēlot tādu bezkaunību un vienaldzību pret viņu. „ Liec mieru un beidz!”
Lai gan Tava izturēšanās bija ļoti asa, Pērs Gints Tevī iemīlējās. Un es zinu ,ka tas ir tāpēc, ka esi ļoti laba, kārtīga, nevainīga un nesasniedzama.…