Jau no pašas bērnības mūsu vecvecāki stāsta mums kā mūsu senči dzīvoja agrāk, kā karoja, kam uzticējas un kā dēļ dzīvoja. Vēlāk skolā mūs iepazīstina ar vēsturi vēl dziļāk. Mūs māca atpazīt tīrānu vārdus, tādus kā, piemēram, Lenins, Stalins, Hitlers, Mussolini, stāsta par karu cēloniem, iemēsliem un rezultātiem, kā arī dabas kataklizmām, kurus radīja cilvēku darbība, un kuru dēļ cieša cilvēki. Galu galā, pēc Džona Loka idejas, cilvēks piedzīmst kā balta lapa, un sabiedrība un apkartēja vide apraksta viņu. Un tas, savukārt, nozīme, ka apvienojot visas cilvēku lapas kopā radīsies grāmata, citiem vārdiem sakot – vēsture. Protams, mūsdienās mums ir daudz vairāk iespējas uzzināt par pagātni, taču cilvēce joprojam neprot izmantot šo iespēju.