Lasīju paziņojumu pie mājas kāpņu telpas – sakarā ar siltumtrašu rekonstrukciju, no 29.07 līdz 4.08 nebūs siltais ūdens....
Mani pārņēma neliels šoks. Kā? Nebūs siltā ūdens? Pilsētas centra dzīvoklī, kad apkārt putekļi un karstums , doma, ka nebūs siltais ūdens mani iedzina mazliet panikā. Ar ko mazgāties, kā izturēt to mēnesi? Tādas bija pirmās domas... Protams, tam nav sakars ar enerģiju tiešā veidā, vienkārši padomju laika caurules bija savu izdzīvojušas, un pēc 40 gadiem, ir pienācis laiks, mainīt. Un tomēr tas lika aizdomāties par enerģiju un tās izmantošanu. Tas lika aizdomāties par vērtībām un atgriešanās pie dabas... Par to cik ļoti mēs, cilvēki, mākam visu sarežģīt...
Mūsdienas enerģija tiek patērēta arvien vairāk. Tās pietrūkst. Enerģijas iegūšanai tiek arvien vairāk uzsvērtas alternatīvās iespējas – vēja, saules enerģija, kā arī kodolenerģija. Enerģijai nenoliedzami ir ieņēmusi nozīmīgu vietu mūsu dzīvē – tā spēj gan uzlabot, gan sagraut dzīves apstākļus; tās ietekmi jūt politiskajā un sabiedriskajā sektorā. Cilvēces nodrošināšana ar pietiekamu enerģijas daudzumu ir priekšnoteikums tālākai civilizācijas attīstībai. Akmeņogļu, dabiskās gāzes un naftas sadedzināšana dod 90% no pašreiz patērējamās enerģijas daudzuma. Šie enerģijas avoti uz Zemes ir izvietoti ļoti nevienmērīgi un rada politisko saspīlējumu mūsdienu pasaulē. Naftas un gāzes krājumi tuvākajā nākotnē izsīks. Jāatceras, ka fosilo enerģijas avotu izmantošana palielina oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā un rada nevēlamas klimata izmaiņas. Enerģija lielajam patēriņam un vides piesārņojumam ir redzamas sekas – globālā sasilšana.
Cilvēki arvien vairāk patērē enerģiju, tādējādi arvien vairāk attaisnojot kodolenerģijas radīšanu, kas savukārt arvien vairāk piesārņo zemi ar radioaktīviem atkritumiem. Un tomēr– varbūt kodolenerģija ir risinājums klimata problēmām? Globālā sasilšana arī arvien vairāk ietekmē mūsu dzīves. Kodolenerģijai ir gan savas labās, gan sliktās puses. Un kā vienas, tā otras pamato argumenti. …
