Cilvēka un visa dzīvā eksistencei ir svarīgs un nepieciešams tīrs gaiss, tīrs ūdens un nepiesārņota, auglīga augsne. Vides kvalitāte ir atkarīga no atkritumu daudzuma gaisā, ūdenī un gaisā. Cilvēka organisma darbības rezultātā apkārtējā vidē notiek zināmas izmaiņas – cilvēks elpojot uzņem skābekli un izelpo oglekļa dioksīdu. Vide tiek piesārņota arī ikdienas dzīves norisēs: ķermeņa kopšanā, veļas mazgāšanā, ēdiena gatavošanā, telpu uzkopšanā un citos procesos. Arī katra cilvēka ikdienā sakrājas dažādas atkritumvielas: papīri, skārda kārbas, polietilēna maisiņi, pudeļu lauskas, mazgāšanas šķīdumi, kas daudzu gadu laikā nesadalās un piesārņo vidi.
Valsts mērogā vides piesārņojumu rada rūpnīcas, lauksaimniecība, autotransports, dzelzceļš, sadzīves atkritumi, rūpniecisko un bīstamo atkritumu uzkrāšana.
Galvenās kaitīgās vielas, kas pisārņo gaisu ir sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds, oglekļa dioksīds, ozons, sērūdeņradid, gaistošie organiskie savienojumi, smago metālu – svina, cinka, vanādija daļiņas un ogļu daļiņas (kvēpi).
Sēra dioksīda saturs Latvijas lilāko pilsētu gaisā pagaidām ap apkures sezonu nepārsniedza Eiropas Savienības noteikto piesardzības līmeni,jo sēra dioksīda satura samazināšanās gaisā ir veicinājusi ogļu daļēja aizstāšana ar malkas un dabaasgāzes kurināšanu.
Slāpekļa dioksīda palielināšanās galvenais cēlonis ir neprecīzi noregulēto automobīļu izplūdes gāzes. Automobīļu radītais palielinātais slāpekļa dioksīda saturs gaisā var būt par iemeslu paaugstīnātam ozona daudzumam gaisā. Lai samazināti dioksīdu daudzumu gaisā automobīļu izpūtējos ievieto filtrus.
Gaistošie organiskie savienojumi rodas galvenokārt dažādu šķīdinātāju lietošanas rezultātā, kā arī benzīna transportēšanā un sadalē. Daudz šķīdinātāju izmanto ēku krāsošanā, telpu remontā, saldēšanas iekārtās un dezodorantos.
…
