Viedoklis par līdzcietību un cilvēka personības izaugsmi. Gēte un Nīče

Mani secinājumi
Pēc abu filozofu viedokļu analīzes secinu, ka, neskatoties uz laikmetu un viņu filozofisko ideju atšķirībām, viņus nodarbinājuši līdzīgi jautājumi – par cilvēcību, cilvēka būtību, personības izaugsmi, līdzcietību un reliģisko nostāju.
Manuprāt, Nīčes filozofija ir diezgan nesistemātiska un pretrunu pilna, lai gan interesanta, taču man grūtāk izprotama. Viņa uzskatus grūti analizēt, jo Nīčes domas neveido vienu stingru viedokli, viņa domas plosās, viņš mēdz vienā lappusē apgalvot vienu, bet nākamajā jau citu. Turpretī Gētes cilvēciskais pasaules skatījums ir vienkāršs un skaidrs, viņa filozofija balstās uz cilvēciskām un ētiskām vērtībām. Savukārt Nīče rada nereālu pārcilvēka tēlu – Zaratustru, kurš iemieso viņa iztēlē radītas ideālās personības īpašības.
Taču noteikti nenoliedzu Nīčes viedokli, atrodu viņa atziņās un domās daudz ko interesantu un manai pasaules uztverei atbilstošu: „Ja domai ir spēks un pārdzīvojums, tad tā ir kaut ko vērta.”
Tiešām oriģināla doma, par ko agrāk nebiju aizdomājusies ir ietverta Zaratustras teiktajā: „arī Dievam ir sava elle – tā ir mīlestība pret cilvēkiem.”.
Manuprāt, būtiska ir arī mūžīgās atgriešanās ideja Nīčes filozofijā, kura atspoguļojas literārajos darbos (piemēram, Raiņa filozofijā) – Nīče aicina dzīvot cilvēku tā, lai katrs mirklis varētu būt mūžīgs un atgriezenisks.

…