Pašā cilvēces sākumā cilvēki mājokļus nebūvēja, patvērumam izmantoja alas. Pirmās mītnes sāka veidot „stāvus staigājošais cilvēks’’. To būvei izmantoja nomedīto lielo dzīvnieku, piemēram, mamutu kaulus un ādu. Paleolīta laikā cilvēku mājoklim bija jābūt viegli uzslejamam un viegli nojaucamam, lai tas būtu piemērots iedzīvotājiem ar mobilu dzīves veidu. Viņi pārvietojās, sekojot medījuma dzīvniekiem, ejot no vienas vietas uz nākamo. Pēc tam mājokļus sāka būvēt no tievām koku kārtīm, zariem, koku mizām, zāļu stiebriem, meldriem un niedrēm. Lietotie materiāli bija uz vietas iegūstami un apstrādājami, taču neizturīgi. Konstrukcijas bija vienkāršas, taču laikam ejot to sarežģītība un izturība attīstījās.…