No daudzajiem un dažādajiem rakstu veidiem, kā publikai pasniegt jaunumus, ir izkristalizējušies četri pamattipi, tos sauc par žanriem – ziņa, reportāža, komentārs un intervija (Dimants, Russ, 2009, 54). Svarīgi, ka reportāža papildina ziņu, nevis aizvieto to. Rakstot reportāžu ir jāievēro noteikumi, lai sākumā cilvēkos viestu ziņkāri lasīt tālāk, kam seko nākamā aina, bet pēc tam nobeigums, kurā ir salikti punkti uz i. Reportāžai jābūt konkrētai un uzskatāmai. Tā ir vairāk uzskates līdzeklis nekā analīze, vairāk informācija nekā viedokļa paušana (Dimants, Russ, 2009, 70).
Tā kā izvēlējos izdevumu „Diena”, kuram ir daudz un dažādu reportāžu par aktuālām tēmām, tad kā pirmais ar nosaukumu – „Kā Pilzenē top tramvaji Rīgai”. Izlasot šo reportāžu varu secināt, ka ievads piesaista cilvēkus un rada ziņkāri, kas, protams, ir labi – „Rīgas Satiksme jau vasaras sākumā saņems vairākus jaunos Škodas tramvajus…” Ir izmantoti piemēri un citāti, kas rotā tekstu – „Tagad par agrākajiem apmēriem liecina vien milzīgais industriālais komplekss… Šī ir vecā teritorija, izveidota caur rūpnīcas vārtiem, stāsta Škodas pārstāvis Pavels. Manuprāt, ir atbilstība auditorijai, jo iedzīvotājiem ir svarīgi tramvaji ar kuriem var pārvietoties pieci simti cilvēku, kas nav mazs skaits. Avotu izmantojums ir Škodas pārstāvis, kas vieš lielāku uzticību cilvēkiem. Vizuālais noformējums, rakstības ziņā līdzīgs pārējiem, bet patīkami acis piesaista krāsainie attēli. Patīkami bija lasīt šo reportāžu, jo tā tiešām ir īstenojusies arī dzīvē. Nobeigumā izskan eleganta aina – „Čehu kompānija plāno Ķīnā veidot filiāli, lai metro vagonus ražotu uz vietas, turklāt to darītu par daudz zemākām izmaksām, kuru preces piegādātu Latvijai”. (2.)