Vientulība ir viena no cilvēka izjūtām, kas vienam varbūt ir skumjas, vienatnē aizvadīta dzīve, neapmierinātība, ilgas pēc kaut kā, bet otram – gaidītā nošķirtība no apkārtējiem, sabiedrības, kaut kas tāds, kas sagādā prieku, ļauj sapņot un vienkārši ir nepieciešams. Cilvēks var būt vientuļš jeb viens pats un vientuļš – pamests. 1897. – 1903. gadā Rainis atradās Krievijā trimdā, tālu prom no dzimtenes. Tāpēc tieši šajā laikā, esot trimdā, Rainis rada dzejoļus, ietverot tajos vientulības motīvu, sāpes, ilgas, cerības, pārdzīvojumus, kas skar pašu dzejnieku. Vientulība Raiņa dzīvē ieņem būtisku lomu jau no pašas bērnības. Un šī vientulības, nošķirtības sajūta, pārdzīvojumi bieži attēloti dabas tēlojumos.…