Zinātniskā eseja. Patstāvīgais darbs par tēmu viltus atmiņas.
Smadzenes “neieraksta” atmiņas, bet gan tās tiek rekonstruētas pielietojot informāciju no dažādiem avotiem (redzes, dzirdes, smaržas, ķermeņa motorikas, afektiem) un tās var mainīties, ja tiek pakļautas maldinošai informācijai pēc notikuma.
1.2009. gadā veikts eksperimentā par kognitīvo interviju ietekmi uz viltus atmiņām (Memon, A., Zaragoza, M., Clifford, B., Kidd, L. 2010.) tika atklāts, ka pielietojot kognitīvo interviju pirms piespiedu safabricēšanas, paaugstinās pareizi sniegto detaļu līmenis no iepriekš parādīta filmas klipa.
2.Viena no mūsdienu populārākajām pētniecēm viltus atmiņu jomā ir Elizabete Loftusa, kura ar kolēģiem 2014. gadā ir veikusi pētījumu par to, kā nepietiekams miega daudzums ietekmē viltus atmiņas (Frenda, S., Lawrence, P., Loftus, E., Fenn, K. 2014).
3.2013.gadā veiktajā pētījumā par individuālajām atšķirībām viltus atmiņu uzņēmībā saistībā ar neitrāliem un ar traumu saistītiem vārdiem tika mēģināts noskaidrot kā individuālie faktori ir saistīti ar uzņēmību pret viltus atmiņām (L.A. Monds et al. 2013.).