Vējagali. Dzimta ar vēsturi, dzimta ar spilgtām personībām. Dzimta, par kuru runā Zigmunds Skujiņš romānā “Gulta ar zelta kāju”. Par Vējagaliem runā darbi, dzimtai piederīgie, spēcīgie cilvēki. Ap Vējagaliem ir mūris, aiz tā runā ļaužu mēles.
Darbi runā skaļāk par vārdiem. Tas nav melots. Arī Vējagalu dzimtas diženie darbi stāsta daudz. Noass Vējagals pastāvīgi meklēja galus jaunām idejām. Sākdams ar kuģošanu un vedumu runāšanu, beidzot ar kuģu būvēšanu un ievērojamu kapitāla palielināšanos. Noass Zunti padarīja par plaukstošu vietu, dzīvodams zaļi arī pats. Augusts, Noasa brālis, lai gan pretstats Noasam, neatpalika un naudu ieguldīja ēkās. Taču tās nebija parastas, vienmuļas ēkas. Tā bija kūts, kāda Zuntē nebija redzēta. Tā bija dzīvojamā māja, kura apvienoja abu brāļu ģimenes, dalītai mājai uzliekot kopīgu jumtu. Tas bija kā nesagraujams cietoksnis. Jāpiemin, ka šie īpašumi saglabājās Vējagalu dzimtas īpašumā vēl ilgi pēc brāļu nāvēm. Eduards, Noasa dēls ar pārsteidzošo atmiņu, piepildīja sapni studēt Rīgā, spēja izbēgt no izsūtījumiem, drošsirdīgi piedalījās revolūcijā, vēlāk kļūstot par varas sliežu pārmijnieku pasaules mērogā. …