1.Motīvs. Vientulība, pamesta cilvēka izjūtas, vienaldzība, šķiršanās
Dzejolī apcerēta vientulības sajūta pēc tam, kad pametis tuvs cilvēks /mīļotais/. Liriskais „es” cenšas izdzēst no savas dzīves un atmiņām aizgājušo cilvēku, tomēr dzejolī atklājas, ka to nespēj izdarīt.
2.Liriskā „es” pārdzīvojumi. Liriskais „es” cenšas nocietināt savu sirdi pret sāpēm un pārdzīvojumiem, domājot par cilvēku, kuru zaudējis. Liriskais „es” apzinās, ka tas ir gandrīz neiespējami, tāpēc mazliet ironizē par savu vēlmi atbrīvoties no emocijām un atmiņām. Kontrastu veidā parāda cik neiespējams ir šis uzdevums: „Es domāšu, ka par tevi nedomāšu”.
Cenšoties panākt vienaldzību pret savām sāpēm, emocijām, liriskais „es” kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs pret visu pasauli: „Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu”.…