Cilvēku sugai ir gadījusies tā laime savu eksistenci vadīt uz unikālas planētas, lai arī mēs labprātāk teiktu, ka šī planēta kļūst unikāla ar to, ka mēs šeit eksistējam. Nevar tomēr noliegt , ka bez Zemes gādātās dzīvesvietas un aizsardzības mēs šeit nepastāvētu. Viens no spēcīgiem vairogiem, ko Zeme pagādājusi aizsardzībai no kosmiskās telpas radiācijas, ir magnetosfēra. Magnētiskais lauks ap Zemi veido ļoti komplicētu struktūru un nebūt nav viendabīgs, bet tajā veidojas arī vietēja mēroga variācijas – anomālijas.
Par magnētiskajām anomālijām sauc lokāla mēroga izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā, ko izraisa iežu ķīmiskā sastāva vai magnētisma ietekme. Šādas anomālijas Zemes garozā var būt sastopamas dažādās vietās. Okeāna gultnē magnētiskā lauka izmaiņas ir novērojamas kontinentālā rifta zonās, kur litosfēras plātnes attālinās viena no otras un veidojas jauna okeāniskā garoza. Iežiem nonākot virspusē un atdziestot , minerāli iežos, kuri veido garozu, tiek magnetizēti tajā Zemes magnētiskā lauka virzienā, kāds ir to veidošanās brīdī, varētu teikt, ka šie ieži ieraksta Zemes magnētisko lauku. Tieši šī iemesla dēļ okeāna gultnes pētījumi var atklāt daudz informācijas par to, kā Zemes magnētiskais lauks ir mainījis savu virzienu Zemes pastāvēšanas vēsturē. Uz sauszemes galvenie faktori, kas nosaka magnētisko anomāliju veidošanos ir magnetizētā slāņa biezums un garozas sastāvs. Jauna garoza parasti ir plāna un tajā ir maz magnētisko minerālu, savukārt vecie kratoni, kas ir kontinentālās Zemes garozas vidienes stabilās struktūras, ir biezāki un satur vairāk magnētisko minerālu. Šo datu analīze var sniegt vērtīgu informāciju par to, kur meklējamas dzelzs rūdu iegulas, tāpēc tie ir saistoši arī ekonomiskā ziņā.
…
