Somu karavīriem bija iekšējais sisu jeb iekšas, lai kā mazai tautai karotu par savu neatkarību. Lasot Viljama Trotera grāmatu par ziemas karu un izmantojot to par galveno uzziņas materiālu savā referātā manuprāt, autors ir atspoguļojis pamatā objektīvi, kāda bija situācijas abās pusēs, vairāk gan aprakstīts gan pozitīvais somu veikums šajā cīņā, atspoguļojot padomju armiju kā smagus, neizglītotus lamzakus, kuri paši pat nezina kādā teritorijā ienākusi un kā vārdā par ko karo. Personības kā Staļins aprakstīts ne tajā rožainākajā gaismā, kā varaskārs mahinators, kas ar savu marionešu valdību cenšas pakļaut mazās tautas, veidojot tās pēc savas līdzības un ģīmetnes, veidojot Tautas savienības. Spilgti ir aprakstītas kaujas posmi. Somu galvenais virspavēlnieks ir aprakstīts kā cilvēks, kurš pieder vecajai paaudzei, kurš pieturas pie vecās labās aristokrātijas politikas, kurš nīst demokrātijas ideju, somu valodu, un kultūru, uzskatot somus par provinciāliem cilvēkiem, kas pavisam nesen atdalījušies no Zviedru impērijas, tajā pašā laikā ir likts uzsvars par Mannerheima devumu vadot karaspēku. Patiesībā jau pats vadonis saprata ka viņa vārdā nodēvētā nocietinājuma līnija nemaz nav tik neuzvarama. Uzsvars tiek likts uz somu militāro spēku par ko autors izsākās kā par militāriem profesionāļiem, uzskaitot militāro tehnoloģiju trūkumu kara apstākļos, bet uzverot skandināva īpatnējo mentalitāti, virzoties pretī saviem mērķiem kā mazai, raksturā dižai bet kopumā vienotai tautai. Tiek uzsvērts arī slāvu un skandināvu rakstura, diplomātisko attiecību dažādā uztvere. Kopumā grāmata deva pirmos ieskatus tieši kauju plānošanas gaitā. Mazliet pietrūka ievads tieši Somijas un Krievijas diplomātiskajam un ārpolitikas aprakstiem. …
