Zigmunds Freids - biogrāfija

Taču Freids iztur likteņa triecienus un top darbi “Es un tas” (1923), “Kādas ilūzijas nākotne” (1927), “Īgnums kultūrā” (1929). 1932. gadā Freids daļēji revidē savus uzskatus un 1916. gada darbu “Ievadlekcijas psihoanalīzē”, ko lasīja kā pēdējo lekciju kursu Vīnes univeritātē, papildina ar imagināru lekciju kursu “Jaunas ievadlekcijas psihoanalīzē”. Nākamajā gadā tiek publicēta brošūra “Kāpēc karš?”, kas sasaucās ar 1921. gada darbu “Masu psiholoģija un es analīze”. 1919. gadā nodibina starptautiskās psihoanalīzes izdevniecību “Bērnu sit” un nākamajā gadā piedzīvo meitas Sofijas nāvi. 1930. gadā Freids kopā ar V. Bullitu saraksta grāmatu “Tomass Vudro Vilsons”. 1939. gadā tiek publicēts Freida šedevrs un pēdējais dzīves darbs “Cilvēks Mozus un monoteistiskā reliģija” . Freida darbu ietekmē daudzās pasaules valstīs drīz vien izveidojās psihoanalīzes apvienības, viņu aicināja uz universitātēm un sumināja kā jaunas ārstnieciskas metodes pirmatklājēju. 1930.gada 28.augustā Freids saņēma prestižo Gētes prēmiju psiholoģijā un vācu literatūrā. …