Visuma vēsture, uzbūve un darbība nodarbinājusi zinātnieku prātus kopš senseniem laikiem – mūsu senči vienmēr uzskatījuši, ka tas, kas ir aiz mūsu Zemes robežām, sevī glabā daudzus jo daudzus noslēpumus. Arī mūsdienās pētnieciskais darbs turpinās – tiek būvētas jaunas observatorijas, veikti mērījumi un aprēķini, būvēti kosmosa lidaparāti un orbitālās stacijas. Ikvienā zinātniskā žurnāla ievērojama informācijas lauka daļa veltīta Visuma izpētes tēmai. Un var droši apgalvot : šie raksti noteikti ir vieni no populārākajiem lasītāju vidū, jo skaidrs, ka kosmosa izpēte ir straujš lēciens civilizācijas attīstībā.
Žurnāla „Ilustrētā zinātne” septembra numurā ieskicēta jaunā astronomijas teorija, kas zinātniekiem sniegs atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem. „Kā noritējis Visuma agrīnās bērnības periods? Šis jautājums gadiem ilgi nedod mieru astronomiem. Atbildi uz to sniedz viena universāla teorija. Tā piedāvā risinājumus arī vairākām citām kosmoloģiskajām mistērijām – kāpēc laikam ir virziens un no kā sastāv Visums.”1
Rakstā apskatītās teorijas pirmsākumi meklējami jau 20.gadsimta sākumā, kas Einšteins beidza izstrādāt relativitātes teoriju. Tikai toreiz valdošā kļūdaina pieņēmuma par Visuma nemainīgumu vadīts, viņš ieviesa teorijā jēdzienu „kosmoloģiskā konstante” – atgrūšanas spēku raksturojošo lielumu, kas bija vienāds ar gravitācijas spēku, līdz ar to izskaidrojot Visuma stabilitāti. Tikai pēc 14 gadiem zinātnieki pamanīja, ka galaktikas Visumā neatrodas nekustīgi, bet gan arvien vairāk attālinās viena no otras. Inflācijas teorijas pamatnostādnes apkopoja un ar aprēķiniem apstiprināja jaunais fiziķis no Masačūsetsas Alans Gats. Viņš izskaitļoja, ka nepilnas 10-35 sekundēs pēc Lielā sprādziena, kurā radies Visums, tas izpletās gandrīz 10100 reižu lielāks – milžu skaitļi apraksta tāda mēroga eksploziju, ko ir pat grūti iedomāties. Tā ir krietni lielāka par sprādzienu, kas rastos, ja atoma kodols sekundes miljarddaļas laikā „izaugtu” līdz galaktikas izmēriem. …
