Žurnālista tiesības un pienākumus nosaka gan likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, gan pašu masu mediju pieņemtie goda, ētikas u.c. kodeksi. Šiem iekšējās lietošanas dokumentiem gan ir mazāka nozīme nekā likumam un tajos parasti ir izklāstītas vispārīgas, konkrētā masu medija darbinieku specifiskās tiesības un pienākumi. Piemēram, publiski pieejamajā laikraksta „Diena” ētikas kodeksā teikts, ka “nav pieļaujama otra darba vieta, sabiedriskas iestādes vadīšana vai darbošanās kādā organizācijā, ja tā kompromitē žurnālistu. Žurnālistiem un viņa darba devējiem personīgā dzīve jāveido tā, lai viņi būtu pasargāti no reāli pastāvošiem un iespējamiem interešu konfliktiem. Žurnālists drīkst būt partijas biedrs, bet nedrīkst ieņemt amatu kādā partijā. Žurnālists nedrīkst kandidēt valsts vai pašvaldību vēlēšanās. Žurnālistam jārūpējas, lai raksti un reklāma vienmēr būtu strikti atdalīti.” u.t.t.…