Žurnālistika un personiskās dzīves neaizskaramības problēma

Pirms kāda laika tika publicēta ziņa „Nenokavē! Šonakt debesīs būs vērojami divi Mēneši; nākamā iespēja būs 2287. gadā.” Ziņu portālus ātri vien publicēja ziņu, tomēr komentētāji ievēroja, ka ziņa pārpublicēta no ārzemju medijiem, neievērojot kļūdas. Piemēram, portāls skaties.lv izveidoja raksta labošanu, atsaucoties uz labojumiem. „Robežas līnija starp stāstu stāstīšanu un ziņošanu, subjektivitāti un objektivitāti, runu un prozu” kļūst aizvien šaurāka, zūdot striktumam.
Attīstoties tehnoloģijām, strauji mainījusies žurnālistikas vide, veids, kā cilvēki iegūst un meklē ziņas, kļuvis ātrāks, aci piesaistošāks. Lai gan liela ikkatram iespējams kļūt par žurnālistu rakstot logus, atspoguļojot notikumus video, tomēr žurnālists aizvien ir nozīmīgs mediju sejas veidotājs, kas nosaka, kā auditorija uztvers konkrēto kanālu, kādas vērtības kļūst par kopīgām. Žurnālistu darbs nosaka, ka ziņas nepieciešams atspoguļot objektīvi, tomēr aizvien vairāk izjūtam, ka robežas kļūst mazākas un mainīgā vide, globāli pieejamās ziņas, bieži vien ietekmē arī kvalitāti.
…