"Zvaigznes ir liesmojoši akmeņi, kuri dienā izdziest un naktī kā ogles iekvēlojas" (Hērakleīts)

Hērakleīta filozofiskā atziņa atspoguļo viņa mācību par mainību (diennakts maiņa), uguni (Hērakleīts: “uguns – ar mēru iekvēlojas un ar mēru izdziest” ) un pretstatiem (izdziest vs. iekvēlojas). Es piekrītu šai atziņai un izvirzu sekojošu hipotēzi: Hērakleits aplūko pasauli (kuras pamatā ir uguns) mūžīgā maiņā un pretstatu vienotībā un cīņā, taču, neraugoties uz to, pastāv harmonija. Šo izvirzīto hipotēzi es pierādīšu ar trim argumentiem.
Pirmkārt, šo atziņu Hēraklēits ir paudis kādā citā slavenā teicienā – “viss plūst, viss mainās”. Viņš uzskatīja, ka mēs nevaram divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē, jo nedaudz mainījusies gultne un plūst citi ūdeņi: “nav iespējams divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē: kas tajā kāpj pa otram lāgam, tam apkārt tek jau citi ūdeņi”. …